Izstāde tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Liepājas Universitātes akadēmiskā personāla pilnveide stratēģiskās specializācijas jomās – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (nr. 8.2.2.0/18/A/021) ietvaros.
Izstādē apkopoti dažādu jomu pētnieku, projektā iesaistīto doktorantu, darbi kas kopā ļauj skatītājam izzināt, cik daudzveidīgi ir pētījumi, kas tiek veikti Liepājas Universitātē un cik dažādas var būt pētījumu rezultātu prezentācijas.
Maija Demitere
Maija Demitere ir mediju māksliniece un pētniece. Viņas galvenās interešu jomas ir ilgtspēja, biomāksla, ekomāksla, “lēnie” mediji un pārtikas audzēšana kā mediju mākslas prakse. Demiteres darbu centrā ir pētījumi par to, kas ir “daba”/ “dabisks” mūsdienu cilvēkam.
Ēdienu radio
Maija Demitere sāka veidot savu ēdienu arhīvu (pilnīgi visa viņas apēstā ēdiena fotogrāfijas) 2013. gada nogalē. Kopš tā laika ir apkopotas vairāk kā 15000 fotogrāfijas, kuras Demitere, sava pētījuma ietvaros, ir vizualizējusi dažādos veidos. Šeit izstādīta datu sonifikācija – kā skan ēdiens? Vai veselīgs ēdiens skan atšķirīgi no “mierinājuma” ēdiena, tāda, ko visi apzinās, ka vajadzētu ēst ar mēru, bet dažreiz vienkārši nevaram pretoties?
“Ēdienu radio” versija, kurā klausāmas visas ēdienreizes secīgi, bez noteiktas atlases, pieejama šeit:
Signe Pucena
Signe Pucena ir māksliniece un nemateriālā kultūras mantojuma pētniece, ieguvusi bakalaura grādu tradicionālajā kultūrā un folklorā Latvijas Kultūras akadēmijā, turpat iegūts arī Kultūras menedžmenta maģistrs. Šobrīd noslēgumam tuvojas doktorantūras studijas jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē. Līdzdibinātāja un programmu direktore Starpnozaru mākslas grupā SERDE, kur strādā par mākslas un kultūras pasākumu producentu, māksliieku rezidenču programmas kuratori, organizē kultūras ekspedīcijas un lauka pētījumus, vairāk nekā 20 publikāciju sērijā SERDE “Tradīciju burtnīcas” līdzautore. Nacionālās nemateriālās kultūras mantojuma padomes locekle kopš 2020 gada. Sagatavojusi SERDES pieteikumu akreditācijai 2016. un 2021. gadā UNESCO Starpvaldību komitejas padomdevējinstitūciju organizāciju sarakstam nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.
“SERDE: kartē un stāstos” ir daļa no pētījuma praktiskā rezultāta, kurā apkopota informācija par Starpnozaru mākslas grupas SERDE darbību.
SERDE: stāstos
Intervijas ar vecāka gada gājuma vietējiem iedzīvotājiem, lai izzinātu vietējo iedzīvotāju vēsturisko atmiņu un mutvārdu folkloru, kas attiecināma uz ēku kompleksu Atmodas ielā 9, Aizputē. Intervijas ar kolēģiem un vietējās varas pārstāvjiem, lai izzinātu gan sociālpolitisko kontekstu, gan neseno nama vēsturi gan nama atjaunošanā, gan pasākumu rīkošanā. Interviju materiāls, foto dokumentācija kopā ar vēsturiskā materiāla izpēti, apkopots un fragmenti izdoti SERDES Tradīciju burtnīcu sērijā kā divdesmit pirmais šīs sērijas izdevums ar nosaukumu “SERDES stāsti”. Izdevums apskatāms šeit:
SERDE: kartē
SERDES arhīva apkopošana un sistematizēšana hronoloģiskā secībā, parādot kultūras pasākumu un nama restaurācijas norises. Karte apskatāma šeit:
Kaspars Vārpiņš
Kasparu Vārpiņu interesē jauniešu drošības jautājumi un risinājumu meklēšana, lai uzlabotu jauniešu drošību ne tikai Liepājā, bet arī plašākā mērogā. Vārpiņa ikdienas darbs ir Liepājas pilsētas Pašvaldības policijā, kā arī ir vairākkārtīgi ievēlēts par Baltijas jūras pilsētu savienības (Union of the Baltic Cities) Drošas pilsētas komisijas priekšsēdētāju. Līdz ar to arī Vārpiņa tiešie darba pienākumi ir saistīti ar drošības uzlabošanu dažādās jomās.
Jauniešu drošības izjūta
Pētījums “Jauniešu drošība jauniešiem” (Youth for safer youth) izstrādāts Baltijas jūras reģionā. Anketēšana tika veikta 2020. gada vasarā trīs Baltijas jūras reģiona valstīs – Latvijā, Lietuvā un Somijā, kopā piedaloties 4281 respondentam no šīm trim valstīm vecumposmā no 10 līdz 30 gadiem. Anketēšanas mērķis: noteikt drošības sajūtu Baltijas jūras reģiona jauniešu vidū kā fiziskajā, tā arī virtuālajā vidē. Lai izstrādātu anketu par jauniešu drošību, aptaujas anketas jautājumu izvēle tika balstīta uz jauniešu un drošības speciālistu praktiķu darba grupu diskusiju platformas rezultātiem. Tika izdalītas šādas tēmas – informācija par respondentu, vispārīgie jautājumi, ugunsdrošība, drošība uz ceļa, drošība interneta vidē, drošība sabiedriskās vietās, veselības aizsardzība, drošība ģimenē un noslēguma daļa.
Paula Vītola
māksliniece, pētniece. Pabeigusi Liepājas Universitātes jauno mediju studiju programmu (BA, MA) un šobrīd veic savu pētījumu doktora grāda kandidāta statusā. Mākslinieces pētījumā “Elektriskā māksla” tiek pētīta mākslas un zinātnes kopējā vēsture dažādos laika posmos un tas, kā šīs divas pasaules nav pretnostatāmas, bet gan tieši otrādi — viena no otras neatņemamas.
Vītolas mākslinieciskās intereses aptver tādus laukus kā māksla kā pētniecība, māksla un tehnoloģijas, mediju arheoloģija. Māksliniece savos darbos eksperimentē ar dabu un tehnoloģijām, darbi veidoti reflektējot par cilvēku attiecībām ar tehnoloģijām un to konstruēto realitāti.
Vītola strādā Liepājas Universitātē par pasniedzēju jauno mediju mākslas studentiem, kā arī biedrībā ASTE, Art, Science, Technology, Education par mākslinieci un kultūras notikumu producenti.
Viļņi — gaismas — ēnas
Izstādē apskatāmie mākslas darbi ir tapuši, attīstot dažādus eksperimentus, izmantojot gaismu un tās īpašības skaņas radīšanā. Šo skaņas ierakstīšanas un sintēzes metodi dēvē par fotoakustiku, un to atklāja jau Aleksandrs Greiems Bells 19. gadsimta beigās. Bells izgatavoja prototipu pirmajai bezvadu elektroniskajai komunikācijas tegnoloģijai – fotofonam jeb saules telefonam, kā arī atklāja, ka, izmantojot gaismjūtīgu materiālu iespējams sintezēt noteiktas frekvences, izmantojot rotējošus diskus. Šī skaņas iegūšanas metode reti parādās publiskajā zināšanu telpā – mūsdienās to izmanto specifiskos gadījumos – noklausīšanās iekārtās, skaņas ierakstīšanai uz filmas u.c.
Paula Vītola jau 2015. gadā tika uzsāka eksperimentus ar skaņas ierakstiem, izmantojot saules gaismu. No 2018. gada Vītola eksperimentē ar dažādu gaismas instrumentu izveidi, meklējot arvien jaunas metodes, ar kurām iespējams iegūt skaņas.
Sintezējot skaņu ar gaismu, ar to iespējams manipulēt vizuāli. Šī metode nojauc robežas starp skaņu un vizuālo pasauli, dažādām enerģijas formām. Darbi aicina aizdomāties par mūsu uztveres īpatnībām, atgādinot to, ka mūsu smadzenēs tāpat visa informācija ir tikai elektriskie signāli, krurus tās, tāpat kā sensori dažādām ierīcēm, pārvērš mums saprotamā informācijā.
Abos video iespējams dzirdēt skaņas, kuras radītas ar dažādu gaismas instrumentu palīdzību.
“Lēkts — riets” / “Rise — set”
“Lēkts — riets” / “Rise — set” ir performance, kura norisinājās Liepājā, 2020. gada vasarā. Performance veidota trijās daļās — saules lēktā, zenītā un saulrietā.
“Gaismas celiņi” / “Light tracks”
“Gaismas celiņi” / “Light tracks” skaņas iegūtas, izmantojot sintezatorus — stroboskopus. Stroboskopu mirgošanas frekvence ir tāda pati kā dzirdamā skaņas frekvence. Kombinējot un miksējot stroboskopu ritmus, iespējams iegūt dažādas skaņas.
Uldis Zupa
Uldis Zupa Mg. sc. soc, Biznesa augstskolas “Turība” doktorants studiju programmā "Komunikācijas vadība", Liepājas Universitātes attīstības direktors un profesionālā maģistra studiju programmas "Vadības zinības" direktors un lektors. NBS rezerves komandleitnants, Karlbergas militārās akadēmijas absolvents, kurš divdesmit gadu ilgušajā militārajā karjerā starp daudziem komandējošā sastāva amatiem bijis arī Jūras spēku kuģa A53 "Virsaitis" komandieris, NBS militārais pārstāvis NATO štābos un Jūras spēku Mācību centra komandieris. U. Zupas pētnieciskās intereses saistītas ar stratēģisko, riska un krīžu komunikāciju un tās praktisko lietojumu sabiedrības kopējo interešu labā, kas arī atspoguļojas doktora disertācijas tēmā
Nacionālās stratēģiskās komunikācijas loma visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā Latvijā
Video tiek ieskicēti visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanas iemesli un ieviešana problemātika Latvijā, kā arī promocijas darba ietvars.
Linda Alksne
Mani sauc Linda Alksne un jūnijā plānoju aizstāvēt savu doktora darbu “Video lekcijas kā koda analīze kombinētajā apmācību modelī”, manā pētījumā tiek analizētas dažāda veida video lekcijas, lai noskaidrotu, kāda ir šo video lekciju entropija un kas ietekmē entropijas izmaiņas. Kādai jābūt video lekcijai, lai tā būtu pēc iespējas vieglāk uztverama studentiem?
Video Lekcijas Entropija
Darbā parādīts kā video laikā mainās video un audio entropijas. Pētījumā aprakstītā un analizētā entropija ir Šenona entropija, kas tiek mērīta bitos.
Galveno lomu Šenona informācijas teorijā spēlē entropija – vidējā informācija uz vienu ziņojumu no ziņojumu avota. Šenona entropija ir skaitlis, kas ir atkarīgs tikai no informācijas avota statistiskās dabas. Ja informācijas avotam ir vienkāršs modelis, tad entropija var tikt izrēķināta. Entropija ir ziņojumu avota informācijas mērs.
Vienkāršākiem vārdiem sakot – tiek mērīta video lekcijas informācija, un vēlos izpētīt, vai video lekcijas veids ietekmē informāciju, un kāda veida lekcija studentiem būtu uztveramāka - lai entropija nebūtu pārāk liela, lai informācija nebūtu pārāk daudz un lieka. Darba gaitā apkopotas vadlīnijas, kā samazināt entropiju video lekcijai, lai būtu pēc iespējas mazāka “liekā informācija”.
Kristīne Mackare
Kristīne ir LiepU DIF doktorante un lektore, un optometriste. Viņas misija ir saistīta ar palīdzību cilvēkiem un viņu izglītošanu, tādēļ ikviena darbošanās ir vērsta uz to gan sabiedrības veselības jautājumu jomā, jo īpaši to, kas skar redzes zinātni, gan tehnoloģiju un multidisciplināras jomās, bet neierobežojas ar to. Viņas pētniecības intereses ietver redzes zinātni, sabiedrības veselību, lasīšanu no ekrāniem, e-studijas un tehnoloģijas. Viņas pētījumi rada jaunus veidus, kā uzlabot lietotāju redzes komfortu un veselību, izmantojot digitālos rīkus lasīšanas procesā. Viņa ir uzstājusies ar referātiem daudzās vietējās un starptautiskās konferencēs ar mutiskiem ziņojumiem dažādās pētniecības jomās, kā arī publicējusi vairāk kā 20 oriģinālrakstus dažādos žurnālos, tostarp SCOPUS un WoSCC indeksācijā. Paralēli zinātniskai un klīniskai darbībai, viņa konsultē un strādā ar sievietēm kā atbalsta persona, pielietojot mākslas un grafiskās metodes.
Digitālo materiālu noformējuma pielāgošanas metodoloģija un programmatūra atbilstoši lietotāja vajadzībām
Promocijas darba pētījuma gaitu un esošajiem rezultātiem, un turpmāko plānu, izstrādājot digitālo ierīču lietotāja vajadzībām atbilstošu digitālo materiālu noformējuma pielāgošanas metodoloģijas un atbilstoša rīka prototipu, balstoties uz redzes zinātnes, fizioloģijas un attīstības pamatprincipiem
Undīne Celitāne
Dzimusi 1989. gadā Kuldīgā, dzīvo un darbojas Kuldīgā. Padziļināta interese par imersiju, lielformāta projekcijām, virtuālo realitāti un empātijas veicināšanu. Savas zināšanas ieguvusi akadēmiskajās studijās, studējot bakalaura līmenī jauno mediju mākslu Liepājas Uneversitātē un maģistra līmenī Liepājas Universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA apvienotajā maģistru studiju programmā "Jauno mediju un audiovizuālā māksla", studiju virzienā “Vizuālā māksla un interaktīvais dizains”.
Šī brīža interese mākslinieciskajā praksē izriet no pētījuma “Imersīvās pieredzes nozīme sociāli orientētos mākslas projektos”, kura laikā autores uzmanību piesaistīja empātija un tās veicināšana ar imersivo mediju palīdzību. Mākslinieces radošā praksē uzsvars tiek likts uz jaunāko tehnoloģiju iespējām, kultūras mantojumu un mūsdienu sabiedrībā noritošiem processiem.
“Laika portreti” 2019 - 2021
Projekts savā būtībā ir par mijiedarbību starp autori un pēckara paaudzi. Vēl pirms pandēmijas sākuma pēckara paaudze digitālā vidē bija iztekti reti sastopama, tomēr arī viņiem nākas mesties tehnisko izaicinājumu viesulī, lai nezaudētu saikni ar pārējo sabiedrību. Darba procesā mērķis bija, radīt starp fantastiku un realitāti izrietošu mākslas darbu ne vien no vienkāršās vēlmes aicināt cilvēkus ieklausīties vienam otrā, bet arī no vēlmes pastiprināt empātiju pret sabiedrības grupām, kuras ilgstoši atrodas izolācijā no pārējās sabiedrības.
Projekta noslēgumā radīta virtuālās realitātes instalācija “Laika Portreti”. Instalācija kalpo kā sarunu laikā apkopoto datu vizualizācija. Darbā redzamie atslēgas vārdi glabā sevī cilvēku stāstus un tos iespējams noklausīties tuvinoties katram no tiem. Atslēgas vārda lielums ir attiecināms uz to, cik bieži sarunu laikā tas bijis izmantots. Instalācija ir kā vieta, kurā sastapties ar aizejošās paaudzes vērtībām, jūtām un pasaules redzējumu.